Reiz UNRRAS laikos, reiz IRO dienās

Uldis Siliņš - Reiz UNRRAs laikos, reiz IRO dienās

Reiz UNRRAS laikos, reiz IRO dienās

6,05 €

 

Ulda Siliņa šobrīd Austrālijā dzīvojoša latviešu dramaturga, aktiera, humorista, žurnālista un publicista atmiņas par dzīvi Vācijā bēgļu nometnēs 1945-1950 gados.

Grāmatas ievadā Dr.hist. Guntis Zemītis raksta:

Karš bija beidzies. Tiem, kuri bija izdzīvojuši, sākās jauns dzīves posms. Pasaule svinēja uzvaru, Vācija gulēja drupās. Latviešiem karš nebija atnesis atbrīvošanu. Vienus gaidīja Sibīrijas lēģeri, citi devās mežos, lai noasiņotu nevienlīdzīgā cīņā, palikušie stingrā komunistiskās partijas kontrolē sāka “celt sociālismu”. Liela tautas daļa atradās Vācijā. Baltijas jautājums bija neērts. Tās bija valstis, kurām it kā bija jābūt brīvām, bet tādas tās nebija. Tāpat bija ar bēgļiem Rietumos. Viņiem te it kā nevajadzēja būt, bet viņi bija. Uzvarētāji ar neizpratni skatījās uz civiliedzīvotājiem, kuri bēguši līdzi okupantiem. Tā nevajadzēja būt. No atbrīvotājiem nebēg. Bet tā bija. Viņu mītnes zeme tagad bija Vācija. Bet arī šeit viņi bija sveši. Vēl pirms dažiem gadiem vācieši bija ticējuši, ka viņi, ārieši, ir pārāki par visām citām tautām, nerunājot par dažāda veida “zemcilvēkiem”. Tagad viņi vāca drupas un paļāvās uz uzvarētāju žēlastību. Viņiem bija gana savu rūpju, kur nu vēl kaut kādu bēgļu rūpes. Tomē vāciešu acīs bēgļi joprojām bija “nolādētie ārzemnieki” “Verfluchte Ausländer”, kā raksta Uldis. Šajā drupu, aizdomu un aizspriedumu pasaulē baltiešiem vajadzēja izdzīvot. Tādiem kā Uldis dzīve tikai sākās. Viņš bija jauns – kaut kur starp bērnību un pieaugušo pasauli. Viņam līdzīgo bija daudz. Gandrīz bērni, bet jau gana daudz piedzīvojuši. Viņiem šajos skarbajos apstākļos bija jāieliek pamati dzīvei.[...]

Kā grāmatas ievadā raksta Uldis, viņš nepretendē uz to, ka uzrakstījis nometņu vēsturi, jo viņam trūkstot dokumentālu liecību. Tomēr Ulda darbs vairāk iederas vēstures avotu kategorijā. Dzīve “pārvietoto personu” nometnēs dokumentēta iespējami precīzi. Darba vērtību ceļ daudzās fotogrāfijas. Tas ir dokumentāls stāsts, bet atšķirībā no tāda, ko rakstījis vēsturnieks, kurš pētījis saglabātos avotus, saglabā autora personīgo pārdzīvojumu un skatījumu.

Stāsts par baltiešu bēgļiem ir tapis arī laikā, kad Otrā pasaules kara vēstures jautājumi atkal kļuvuši aktuālii. Ulda Siliņa stāsts par baltiešu bēgļiem pēckara Vācijā neiederas vienkāršajā melnbaltajā vēstures skatījumā pie kura daudzi tik ļoti vēlas atgriezties mūsdienās.

Latviešiem mēdz pārmest, ka mēs, rakstot savu vēsturi, uzsveram ciešanu tēmu. Arī Ulda atmiņu stāsts nav laimes stāsts. Ko lai dara? Tā bija. Mēs nevaram bijušo padarīt par nebijušu. Tomēr Ulda atmiņas ir gaišas, tikai viņam raksturīga humora cauraustas. Latviešu bēgļu dzīvesstāsts ir arī lieliska liecība tautas vitalitātei, spējai ne tikai eksistēt, bet arī dzīvot – veidot skolas, spēlēt teātri, rakstīt, dzejot, apstākļos, kad primārais šķiet vienkārša izdzīvošana. Tā ir arī laba pamācība tiem, kuriem mūsdienu dzīves grūtības šķiet smagas un nepanesamas.

Detalizēta informācija

Book language: 
ISBN: 
978-9984-899-66-4
Year: 
2015
Publisher: 
Format, file size:
EPUB, 33 MB

Submit feedback!