Aivars Ozoliņš

Aivars Ozoliņš

Dzimšanas gads: 
1975

A. Ozoliņš dzimis Dagdā. 1975. gadā beidzis Krāslavas 1. vidusskolu. No 1975. līdz 1980. gadam studējis Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātē.

No 1990. līdz 1992. gadam bijis laikraksta "Diena" ārzemju ziņu nodaļas vadītājs, no 1992. līdz 1993. gadam laikraksta korespondents Vašingtonā, no 1993. līdz 2009. gadam tās politiskais komentētājs. A. Ozoliņa komentāri izceļas ar tēlainu izteiksmes veidu, kategorisku nostāju politiskos jautājumos.

2009. gadā, kad laikraksts maina īpašniekus un tā jauno īpašnieku vārdi tiek slēpti, Ozoliņš kopā ar citiem domubiedriem laikrakstu atstāj un 2010. gadā nodibina žurnālu "Ir", kurā raksta politikai veltītas slejas.

80. gadu beigās un 90. gadu sākumā Ozoliņš kļūst pazīstams kā viens no spilgtākajiem postmodernisma pārstāvjiem latviešu prozā. No 1987. līdz 1991. gadam viņš publicē īsprozu, kurā dominē intelektuālas spēles ar valodu un literārām klišejām, atainotas groteskas un absurdas situācijas. Viņa pirmā publikācija ir 1986. gadā sarakstītā garstāsta "Gandrīz simts" publikācija turpinājumos jaundibinātajā žurnālā "Avots" 1987. gadā, tai seko citas publikācijas. "Gandrīz simts" pēc diviem gadiem iznāk atsevišķā grāmatā kopā ar citas jaunās paaudzes rakstnieces Evas Rubenes stāstu "Sapnīši".

A. Ozoliņš nedaudz darbojies arī kā tulkotājs, periodikā publicējis amerikāņu rakstnieku Donalda Bartelma un Patrīcijas Haismites stāstu tulkojumus.

1991. gadā iznākusī grāmata "Dukts" uzskatāma par vienu no latviešu postmodernās literatūras spilgtākajiem paraugiem, tai veltītas daudzas literatūrkritiskas apceres. Pēc šīs grāmatas pabeigšanas A. Ozoliņš vēl publicē darbu "Pasaka Nr. 13" žurnālā "Grāmata". Kopš 1991. gada Ozoliņš prozu vairs nav publicējis. Viņš ir Latvijas Rakstnieku savienības biedrs (1992). Viņa darbi publicēti krievu, angļu un zviedru tulkojumos.

Autora darbi