Aleksandrs Čaks

Aleksandrs Čaks

Dzimšanas gads: 
1901

 

Aleksandrs Čadarainis ir dzimis 1901. gadā Rīgā, drēbnieka Jāņa Čadaraiņa un viņa sievas Emīlijas ģimenē. Viņa vecāki un viņš pats piederēja Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo baznīcas draudzei. No 1911. līdz 1914. gadam viņš mācījās Rīgas Aleksandra ģimnāzijā, kas pēc 1. pasaules kara sākuma tika evakuēta uz Veravu (1915-1917), vēlāk uz Saransku (1917-1918). Ieguva labu vispārējo izglītību un aizrāvās ar filozofisku darbu lasīšanu, īpaša interese viņam bija par Imanuelu Kantu, Artūru Šopenhaueru, Frīdrihu Nīci, Georgu Vilhelmu Frīdrihu Hēgeli, Johanu Gotlību Fihti, Herbertu Spenseru un Anrī Bergsonu. 1917. gadā bēgļu gaitās tapa viņa pirmais patriotiskais dzejolis "Jel celies, Latvija, tu svētā". Pēc Oktobra revolūcijas 1918. un 1919. gadā A. Čadarainis studēja Maskavas universitātes Medicīnas fakultātē, piedalījās studentu literāros vakaros un disputos kopā ar futūristiem un imažinistiem. 1920. gada februārī viņš kā medicīnas students tika iesaukts Sarkanajā armijā, kur bija kara komisariāta sekretārs un kultūrpolitiskais darbinieks rezerves pulka lazaretē.

1928. gadā A. Čaks nodibināja dzejas žurnālu "Jauno Lira", darbojās biedrībā "Zaļā Vārna", žurnālā "Trauksme", bija Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības sekretārs (1930-1934), žurnāla "Domas" redakcijas loceklis (1933-1934) un laikraksta "Dienas Lapa" līdzstrādnieks (1933). Pēc 1934. gada apvērsuma A. Čaks kļuva par ierēdni Rīgas pilsētas krājkasē (1934-1939) un lasīja lekcijas R. Egles literatūras studijā (1935-1939). Līdztekus viņš strādāja par Veco latviešu strēlnieku biedrības rakstu, atmiņu tēlojumu un dokumentu krājumu "Latviešu strēlnieki" tehnisko redaktoru. Strēlnieku atmiņu iespaidā tapa poēma "Mūžības skartie" (1937 — 1939), par ko Čaks saņēma Annas Brigaderes prēmiju. 1939. un 1940. gadā viņš strādāja žurnālā "Atpūta".

Pēc Latvijas okupācijas A. Čaks tika kritizēts par pretpadomju pieskaņām "Mūžības skartajos", tomēr 1941. gada sākumā viņu uzņēma LPSR Rakstnieku savienībā. Vācijas okupācijas iestādes 1941. gadā uz laiku aizliedza Čakam publicēties, šai posmā viņš sacerēja lugu "Matīss, kausu bajārs" (1943) un poēmu "Spēlē, spēlmani" (1944).

Uzraksti mums!