SANS: Pirmā numura piezīmes

SANS: Pirmā numura piezīmes

Jau kādu laiku Las.am vietnē ir pieejams jauns literatūras un kultūras žurnāls, kas piedāvā prozas un dzejas darbus, grāmatu fragmentus, dažādus rakstus, esejas un kritikas par grāmatām, teātra izrādēm, kinofilmām un citiem ar kultūru saistītiem notikumiem. Zemāk piedāvājam žurnāla pirmā numura redaktora slejuViss žurnāla numurs lejupielādējams: https://las.am/lv/e-content/sans-nr-1.
 


Arturs Skutelis

Pirmā numura piezīmes


Par formātu

Es nebaidos no tā, ka cilvēki maina lasīšanas paradumus: kā grāmata ir atradusi sev vietu lasītāja grāmatplauktā, tā e-grāmata to atradīs datorā, viedtālrunī, planšetē u. tml. Grāmatas formāts ir teksta ķermenis, bet tā nav miesa, ko lasītājs lasa. Ir teksti, kas pārdzīvojuši mutvārdu tradīciju un rokrakstus, pirms tika iespiesti grāmatās, un ir teksti, kas pārdzīvos arī e-grāmatu formātu, lai kas arī nāktu kā jaunais pēc tā. Labi teksti izdzīvo (“Sliktas dzejas definīcija ir šāda – tā nepastāvēs,” saka amerikāņu dzejnieks Edvards Hiršs šajā numurā pārpublicētajā sarunā ar Ilmāru Šlāpinu). Es ceru, ka Sanā lasītājs atradīs tekstus, kas ne tikai ir aktuāli un interesanti šodien, bet arī būs gana vērtīgi, lai pie tiem atgrieztos rīt.

Par piedzīvojumiem

Gatavojot pirmo Sana numuru, kopā ar pārējiem žurnāla veidotājiem daudz runājām par lasīšanas procesu, un bieži tika pieminēta – man patīk šis salīdzinājums – lasīšana kā piedzīvojums. Ne tikai šī vārda pamatnozīmes līmenī – kā spilgts un negaidīts notikums –, bet arī kā kaut kas piedzīvojams, proti, tāds, ko tikai lasītājs pats lasīšanas brīdī spēj pieredzēt. Un šis teksta piedzīvojums man vienmēr ir šķitis kas satraucošs, personisks un arī brīvības pilns: satraucošs, jo nezinu, kur teksts mani aizvedīs, personisks, jo ceļu tekstā veicu viens pats, un brīvības pilns, jo tikai es, neatkarīgi no citu aizliegumiem vai palīdzības, spēju to veikt, radīt un izdzīvot. Tā ir aizraujoša nodarbe, un es ceru, ka Sans spēs piedāvāt augstvērtīgu materiālu lasītāja piedzīvojumiem.

Par vadmotīvu

Par žurnāla pirmā numura vadmotīvu ir izvēlēti ceļš un kustība. Tā caur vēl nenodibināto 1917. gada Latviju Paula Bankovska romānā 18 un caur Franciju ar autostopiem Dainas Tabūnas stāstu krājumā Pirmā reize var virzīties uz žurnāla klausāmajām publikācijām – Arta Ostupa un Katrīnas Rudzītes dzejoļiem autoru lasījumā – un tālāk uz Lato Lapsas aprakstīto Indiju, līdz, visbeidzot, var atcerēties vai varbūt pirmo reizi iepazīt Žila Verna varoņus, kas 80 dienās apņēmušies apbraukt apkārt zemeslodei. Bet tas, protams, ir tikai viens no iespējamiem maršrutiem. Lai kāda arī būtu izvēle, ceļš – kā to šajā numurā precīzi fiksējis Mareks Ruskuls – noteikti var iet caur grāmatām.

Par nosaukumu

Var teikt, ka sanēšana ir mierīga, bet vienlaikus sevī iemieso arī lielu spēku un darbu, norāda uz dabas klātbūtni. Var arī paspīdēt ar erudīciju un sacīt, ka “sans” apzīmē no aprites izgājušu grieķu alfabēta burtu. 

“Vai tam ir kāda saistība ar fontiem?” man jautājuši vairāki paziņas.

Varbūt vistuvāk patiesībai ir Jānis Joņevs, kurš šajā numurā publicētajā rakstā saka: “Domājot par smaržas, svara, papīra pieskāriena trūkumu – man patīk uztvert šī jaunā žurnāla nosaukumu no šāda viedokļa – “Sans” franču valodā nozīmē “bez”. Teksts bez ķermeņa. Literatūra bez papildinājumiem. Bez svara un izrādīšanās. Kam gan tas viss? Teksts taču tāpat ir realitātes imitācija. Un e-žurnāls tuvojas tīrai grāmatai. To ir grūti demonstrēt, bet viegli lasīt. To nevar ielikt plauktā istabas rotāšanai un viesu priecēšanai. Nevar kraut iespaidīgās kaudzēs pie gultas. Tikai lasīšana. Teksts bez izlikšanās.”

 

 

Arturs Skutelis ir žurnāla SANS galvenais redaktors.

sans.lv

facebook.com/interesans

twitter.com/interesans