Es stāstu par Latviju

Es stāstu par Latviju

 

Anna Žīgure bija pirmā atjaunotās Latvijas vēstniece Somijā un Igaunijā, un sešos darba gados ieguva savai dzimtenei daudz draugu. Tā kā bieži nācās atbildēt uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem, viņa nolēma uzrakstīt somiem grāmatu. “Tomēr tik tuvu” iznāca Somijā 1997. gadā, bet 1999. gadā to publicēja Igaunijā. Grāmatai bija lieli panākumi, un somu izdevniecība “Otava” palūdza autori sarakstīt arī otru grāmatu, kas iznāca 2000. gada vasarā un saucas “Latvijas zeme un debesis”. Latviešu lasītājiem beidzot ir iespēja iepazīties ar abām grāmatām vienos vākos.
“Es stāstu par Latviju”, kas nu latviešu valodā iznāk atkārtotā un papildinātā izdevumā, apvieno divas grāmatas, no kurām katrai ir sava tapšanas vēsture, tomēr doma ir viena — pastāstīt par mūsu zemi, cilvēkiem, vēsturi.
Pirmā grāmata — “Tomēr tik tuvu” radās pēc somu apgāda “Otava” ierosinājuma. Toreiz biju neatkarīgās Latvijas vēstniece Somijā (1991-1998) un līdz pat 90. gadu beigām, kad atgriezos mājās, man bieži nācās skaidrot gan Latvijas ģeogrāfisko novietojumu (pirmā aiz Igaunijas ir Latvija un tikai pēc tam seko Lietuva, nevis otrādi), gan mūsu vēstures sarežģītos līkločus. Tuvu vienmēr bijusi Igaunija un pat visus padomju gadus arī Somija. Tiesa, tikai ģeogrāfiskā ziņā. Tuvu bija brīvība, patiesībā visu manu mūžu, tikai es to nenojautu. Tuvas ir manas atmiņas, jo par daudz ko joprojām šķiet: tas noticis pavisam nesen — lai arī atjaunotā Latvija un tās pirmajā gadā dzimušie jau tuvojas pilngadībai. “Tomēr tik tuvu” Somijā iznāca 1997. gadā, bet Igaunijā — 1999. gadā.“Latvijas zeme un debesis” Somijā iznāca 2000. gadā, bet Igaunijā — 2001. gadā.
Anna Žīgure

Avots

Atsauksmes

Kārlis Zvejnieks

TAUTA NOTEIKTI IZDZĪVOS

Grāmatas pirmā daļa Tomēr tik tuvu vispirms izdota somiski Somijā, kur šī grāmata kļuva par bestselleri un arī izdota, tāpat kā Rīgā, trīs izdevumos. Tās nosaukums ņemts no citāta Ģen. Vija Tuompo grāmatā Somu jēgeri (1918): "Kuŗš gan pazīst Kurzemi? Un tomēr tā ir tik tuvu mums somiem. Tikai aiz jūŗas!" Tāds pat liktenis, kāds bija Baltijas valstīm, sākot ar 1939. gadu, tikpat labi varēja piemeklēt somus. Tāpēc tāda interese viņiem par Žīgures grāmatu.

Anna Žīgure, pirmā vēstniece Somijā pēc jaunās Latvijas atdzimšanas, tulkotāja, rakstniece, Latvijas Rakstnieku savienības sekretāre Jāņa Petera laikā, nāk no slavenās Stērstu dzimtas (vecvectēvs Andrejs Stērste, vecmāmiņa Elza Stērste, vectēvs Edvards Virza). Tēvs Jānis Žīgurs savlaicīgi Latvijas leļļu teātŗa direktors, kam māte bija igauniete.

Sākumā rādīta kādas meitenes izaugšana, kuŗas vecmāmiņa, dzejniece Elza Stērste, izsūtīta uz Sibiriju, bet tēva brālis tur "bēgot nošauts." Dažiem trāpīgiem izteicieniem Žīgure pateic daudz, piem., par dzīvošanu Rīgas jūrmalā: Mūs visus iemācīja aizmirst, ka jūŗai ir arī otrs krasts (..) Jūŗai varēja tuvoties tikai noteiktā vietā un laikā. Katru dienu plūdmales smiltis uzara. Un gar krastu patrulēja robežsargi.

Barikāžu laiks aprakstīts dienasgrāmatas veidā - dienu pa dienai subjektīvā skatījumā. Šīs lapaspuses nevar lasīt bez saviļņojuma un reizē lepnuma, ka latvieši bez ieročiem stājās pretī padomju kaŗaspēkam ar gara spēku, un šis spēks apturēja krievu tankus, kas neuzdrošinājās latviešus un lietuviešus samalt. Iedzimts stāstītājas talants no saviem vecākiem un vecvecākiem palīdz autorei aizraut līdzi katru lasītāju, vai tas latvietis vai soms. Manuprāt, pasaules komūnisma sabrukums sākās ar asiņainām 1991. gada janvāŗa dienām Latvijā un Lietuvā.

Turpināt lasīt

Detalizēta informācija

Grāmatas valoda: 
ISBN: 
978–9984–38–534–1
Izdošanas gads: 
2015
Izdevniecība: 
Formāts, izmērs:
EPUB, 1.83 MB

Uzraksti mums!