Fotogrāfija un šķēres

Fotogrāfija un šķēres

1,99 €
2,84 €

 

Grāmatā ievietotie dzejoļi piesaka nobriedušu, nopietnu un ar savu nesajaucamu balsi un tēlainību apveltītu personību, kura vēlas reflektēt dzejas valodā gan autora personīgo laiku, tagadni estētiskā pastarpinājumā, skaudru pagātni un nervus kutinošu nākotni, gan citu, iepriekšējo literatūras balsu veidoto Latvijas un pasaules dzejas telpu. Spēju tajā orientēties un sava izglītības ceļā lasīto ievietot ne vien pēdiņās kā citātu vai moto, bet arī tēlainībā kā fonu, kā augsni vai pamatu, Artis Ostups attīstījis ļoti strauji un atklājis to lasītājam saistošā un dzīvā tekstā.

Arta Ostupa (1988) otrais dzejas krājums “Fotogrāfija un šķēres” neapšaubāmi liecina, ka autors ir ne tikai intensīvi rakstījis jaunus darbus, bet arī gājis ļoti nopietnu pašizziņas un arī dzejas izpētes ceļu.

Atsauksmes

Zane Štāla

Fotogrāfiskās etīdes. Artis Ostups „Fotogrāfija un šķēres”

 

Paņemot rokās krājumu „Fotogrāfija un šķēres”, veidojas asociācija ar klasiskā izmēra fotogrāfiju 10 x 15 cm, kurai tik laipni tiek piedāvāts iegādāties rāmīti foto salonos vai suvenīru veikalos, lai savu mīļo cilvēku, ainavu vai ko citu novietotu uz galda, kamīna, naktsgaldiņa vai citās, mums labi redzamās vietās. Tā izmēra fotogrāfiju, kura piederas bildēm ar mazbērniem, ko vecmāmiņai nolikt goda vietā, blakus tabletēm, lasāmbrillēm un avīzēm.

Krājums asociējas ar fotogrāfiju, kas iesaldējusi kādu svarīgu notikumu, cilvēku, mirkli. Iespējams, šī asociācija veidota apzināti, bet varbūt arī ne, jo fotogrāfiju turēšana mājas altāru vietās jau sāk pārkāpt modes robežas. Tomēr fotogrāfijas galvenais princips – iesaldēt mirkli – joprojām ir aktuāls, un varbūt, kā vēl nekad, tas dzīvo savā slavas zenītā ar Instagramu un tā dažādajiem filtriem, kas ļauj mums ne tikai iesaldēt, bet arī uzlabot, pirms nododam to publiskam vērtējumam.

Dzejoļu krājumā teksti veidoti kā mazas, vizualizētas mizanscēnas, kā etīdes, kā fotogrāfijas, kas cenšas iesaldēto mirkli nodot tālāk lasītājam. Viņa iesaldētie mirkļi kopā veido 35 vēsturiskas retrospekcijas ar atsaucēm uz notikumiem, kas saistāmi gan ar Eiropas vēsturi, gan ar indivīda personīgo pieredzi. To vidū atrodamas reminiscences ekspresionistu grupai “Zilais Jātnieks” un tās zīmola darbam, atsauces uz 1941. gada iebrukumiem Latvijas teritorijā un citiem vēsturiski spilgtiem notikumiem.  Lai gan vēstures notikumi saistās ar Eiropas vēsturi, tie parādīti caur indivīda pārdomu prizmu. Piemēram, dzejolī ar nosaukumu “1941” tiek akcentētas vecmāmiņas atmiņas par kristībām, nevis armijas iebrukums Latvijas teritorijā. Līdzīgi tam, Ostups atsaucas par Latvijas laukiem un mazajām pilsētām, tāpat neizbēgami tieši vai netieši dzejoļos parādās arī Rīga, un šis lokālums lasītājam sniedz lielāku iespēju identificēties ar dzejoļos tēloto.

 

(Ubi Sunt, Latvijas universitāte, pilnu rakstu lasiet: http://www.ubisunt.lu.lv/zinas/t/23486/)

 

Katrīna Kuduma

Klusās fotogrāfijas

 

Izpratne par to, kādai jābūt "kārtīgai grāmatai", ir plaša un var ietvert sevī dažādus raksturlielumus – sākot ar teksta saturiskajām formālajām un konceptuālajām dimensijām, apjomu, vizuālo noformējumu, formātu, līdz papīra struktūrai un smaržai – un var turpināties ar dažnedažādiem citiem aspektiem atkarībā no katra individuālajiem priekšstatiem. Arta Ostupa "Fotogrāfija un šķēres" ir tāds dzejas krājums, kam manā uztverē veidojas nepārprotama sasaiste ar jēdzienu "kārtīga grāmata" tādā nozīmē, kā to saprotu un izjūtu es, proti, tādu literāru darbu, kas, ieradies pie lasītāja, izstāsta savu stāstu, un pēc tam norisinās divi pretēji procesi paralēli un vienlaikus: grāmata ir savu paveikusi un vienkārši iet prom, tā nav atstājusi nekādas pirmajā acu uzmetienā redzamas vai sajūtamas degošas zīmes, grāmata nav uzmācīga, no lasītāja tā it kā neko nepieprasa un tai neko nevajag. Tajā pašā laikā tā nav nekur aizgājusi, grāmatai ir izdevies iekļūt iekšpusē un turpināt tur savu daudztēlaino un daudzzaraino dzīvi, līdzīgi kā ar kaleidoskopu, kas nolikts uz palodzes un par kuru tu it kā vairs nedomā, un tomēr, ejot garām, tajā joprojām turpini ieskatīties.

Arta Ostupa otrais dzejas krājums pieder pie tām grāmatām, kuras ir līdz malām pārpildītas ar neskaitāmām norādēm un mājieniem par to, ka teksta pasaules robežas plešas krietni tālāk par autora subjektīvo realitātes pārdzīvojumu. Ostupa dzejā līdzās pastāv un pārklājas daudzas realitātes un laiktelpas, un tomēr autoram tās ir izdevies atklāt caur šauru skatījuma prizmu, it kā visus grāmatā redzamos un tikai uzminamos un nojaušamos laikus, vietas un notikumus dzejas varonis patiešām nestu uz saviem pleciem, un atsevišķos ceļa gabalos tos tiek ļauts panest arī lasītājam, taču neapgrūtinot viņu ar lieku smagumu, atstājot vieglu izbrīnu par to, kā tik daudz iespējams iekļaut kādā veselumā (sevī), to nesagraujot. Grāmata rada skumjas, kuru raksturs, daba un veids, kādā tās ir klātesošas, ir tik neierasts, ka tās gandrīz paliek nepamanītas: "Kad pamodos, mana labā acs raudāja. / Laikam redzējusi daudz vientuļu pastmarku." (26. lpp.)

(satori.lv, pilnu rakstu lasiet: http://satori.lv/raksts/6335)

Arvis Viguls

Grāmatas Fotogrāfija un šķēres recenzija. Trešā persona

 

Savā otrajā dzejoļu krājumā Artis Ostups necenšas mūs saraudināt vai atklāt kādu sāpīgu personisko pieredzi

Arta Ostupa otrais dzejoļu krājums Fotogrāfija un šķēres vēl pārliecinošāk par autora debijas grāmatu Biedrs Sniegs (Mansards, 2010) ieinteresētu lasītāju ieved pārdomāti būvētā teksta pasaulē, kas ir šīs īstās pasaules atspulgs, līdzīgi ainavas atspulgam uz ūdens virsmas – ne gluži kājām gaisā, tomēr realitātes konkrētās līnijas te ir izplūdušas kā akvarelī, skatāmas caur poētiski uzlādētas valodas filtru. Tas gan nenozīmē, ka šādi eksistences asās šķautnes nespētu ievainot. Tie būtu meli. Tomēr Ostups arī necenšas mūs saraudināt vai atklāt kādu sāpīgu personisko pieredzi.

Esmu pārliecināts, ka šī grāmata ir koncentrēts jaunākās latviešu dzejas paaudzes – paaudzes, kas "izklīdusi ātri/kā lauskas" (38. lpp.), – poētikas šedevrs. Un, kā ar jebkuru veiksmīgu mākslas darbu, ir bail tam pieiet ar prasīgam, vērtējošam lasītājam, kritiķim vai konkurentam pieejamiem instrumentiem, proti, šķērēm.

 

(Kultūras Diena, pilnu rakstu lasiet: http://www.diena.lv/kd/recenzijas/gramatas-fotografija-un-skeres-recenzi...)

Detalizēta informācija

Grāmatas valoda: 
ISBN: 
978-9934-12-015-2
Izdošanas gads: 
2013
Izdevniecība: 
Formāts, izmērs:
EPUB, 1.2 MB

Uzraksti mums!