Gūtenmorgens

3,21 €

Pēdējās desmitgades laikā aizvien vairāk aktualizējies visiem zināms, kaimiņos dzīvojošs, rados un paziņu lokā esošs, gandrīz pazīstams un vienmēr klātesošs tēls - Vidējais latvietis. Ne par ko daudz vis viņš neinteresējas, tomēr zina visu, vai gandrīz visu, par politiku, mūziku, literatūru, teātri un mākslu vispār, piedalās sabiedriskās domas veidošanā par labklājības un veselības jautājumiem, kā arī izglītību un ekonomiku. Vienmēr esot notikumu epicentrā, Vidējais latvietis ikreiz pamanās palikt savrups un pat anonīms. Ikviens veikala pārdevējs var apzvērēt, ka Vidējais latvietis pie viņa iepērkas teju katru dienu, bet diez vai zina viņa vārdu, adresi, un diez vai arī atceras, kāds viņam izskats.

Vai Gūtenmorgens ir Vidējais latvietis? Izlasi, un saproti pats! Katrā ziņā, viņš noteikti ir Vidējais Gūtenmorgens.

Autors par savu grāmatu: Dažādas dzīves situācijas, prāta stāvokļi un eksistenciālas problēmas aplūkotas caur absurda un humora prizmu.

Grāmatas papīra versija (ISBN 978-9984-812-26-7) ir nopērkama pie izdevēja, kā arī Latvijas grāmatnīcās (aptuvenā cena Ls 4.70).

2013. gadā šī grāmata nāca klajā kā klausāmgrāmata, ko var iegādāties pie izdevēja vai Latvijas grāmatnīcās (aptuvenā cena Ls 6.95)

Atsauksmes

Juris Silenieks, Jaunā Gaita (ASV)

Mūsdienu liktenība

Gūtenmorgena gaitas plašajā pasaulē un arī kosmosā, kur dēkainim gadās iekļūt, parāda lasītājam, kā no vientiesīga trešā dēla muļķīša, Gūtenmorgens kļūst par nopietnu kritisku vērotāju un domātāju, sava veida tautas balsi. Grāmatā daudz komisku un neloģisku aprakstu, kuru rezultātā rodas pārdomas un traģikomiski ieskati mūsdienu liktenībā...

Rimands Ceplis, Diena

Joku grāmata

Grāmata ir atsvabināta no jelkādas didaktikas un pārsteidz gan ar frāzes slīpējumu, gan ļaušanos priekam. Konceptuāla, mākslinieciski nostrādāta un pārliecinoša joku grāmata, kādu latviešiem ir liels retums.

Pauls Daija, Kultūras forums

Komiskie stāstiņi

Par Māra Bērziņa Gūtenmorgenu var teikt: komiskie stāstiņi iepriecina ar tēmu, nepretenciozo izteiksmi, vieglumu. Apspēlējot valodas daudznozīmību, no tās izrietošo nenoteiktību, jēgu iegūst sašaurinātā stāstiņu telpa.
„Kā cilvēks var būt laimīgs, ja visapkārt tik daudz kas notiek nepareizi?” grāmatā pats sev un citiem jautā Gūtenmorgens. Jautājums gan naivs, taču skar absurda poētikas būtību – nespēju pārvarēt acīmredzamās neatbilsmes starp svarīgo un nesvarīgo, ideālo un reālo. Tādi – ārēji naivi un dulli, bet tai pašā laikā būtību skaroši – ir stāstiņi par Gūtenmorgenu.

Arno Jundze, Neatkarīgā rīta avīze

Latviešu prozas rimtā eksistence

Prieks, ka latviešu prozā, kur nereti, kā teikts tajā senajā reklāmā – nav nekādas jautrības, reižu reizēm tomēr notiek kaut kas tāds, kas attaisno tās rimto eksistenci.