Jūlijs 2015

Rīgas Laiks 07.2015

Jūlijs 2015

2,50 €

 

Žurnāla “Rīgas Laiks” jūlija numurā lasiet:

 

“Es neesmu laikmetīgās mākslas pasaulē pavisam vīlies,” intervijā Arnim Rītupam saka lietuvietis Deimants Narkevičs – pasaulē pazīstamākais no šābrīža Baltijas valstu māksliniekiem, kura izstāde “Atmiņu arheoloģija” apskatāma Stūra mājā.

Narkeviča vienaudzi krievu mākslinieku Aleksandru Voicehovski (abi dzimuši 1964. gadā) maz uztrauc laikmetīgās mākslas pasaule, taču nebūs daudz cilvēku, kas pasaulē kā tādā ir vīlušies mazāk nekā viņš. Jo mākslā, tāpat kā dzīvē, “var atgadīties jebkas”. Un, protams, arī atgadās – gan ar Voicehovski, gan arī ar reanimatologu Pēteri Kļavu. Ar abiem šajā numurā sarunājas Uldis Tīrons.

Rakstā “No salonu filozofiem līdz salonu apkalpotājiem” Kirils Kobrins piedāvā kritisku ekskursu Maskavas inteliģences vēsturē, savukārt visiem, kuri mēdz ciemoties (un ciemojoties ēst) pie savām vecmāmiņām, noteikti būs interesanti izlasīt Džona Rīda personisko stāstu “Mana oma, indētāja”.

Visbeidzot, iespējams, nopietnākajā jūlija numura intervijā Uldis Tīrons sarunājas ar vēsturnieku Anatoliju Razumovu – centra “Atdotie vārdi” dibinātāju, kurš pēta Staļina terora upuru likteņus.

 

Rubrikā “Komentāri” šoreiz lasāmas Ivara Ījaba pārdomas par valsts prezidenta amatu neieguvušo Egilu Levitu un Paula Bankovska atskats uz vārda “konsolidācija” lietojuma vēsturi; Pauls Ritums komentē Viktora Orbāna “iecelšanu” diktatora godā, Āris Dreimanis ķidā FIFA korupcijas skandālus, savukārt Ivars Neiders analizē Vatikāna ierēdņu reakciju uz Īrijas referendumu par viendzimuma laulībām.

Detalizēta informācija

Grāmatas valoda: 
Izdošanas gads: 
2015
Izdevniecība: 
Formāts, izmērs:
EPUB, 1.46 MB

Uzraksti mums!