Marts 2015

Marts 2015

2,50 €

 

Žurnāla “Rīgas Laiks” marta numurā.

Ja varam ticēt “Rīgas Laika” marta numurā intervētajam dzejniekam, tulkotājam un valodniekam Valdim Biseniekam, atšķirība starp traģēdiju un komēdiju ir tīri formāla: to nosaka tikai darba (lugas, dzīves, vēstures) beigas. Runādams par “Bhagavadgītas” un “Fausta” tulkošanu, dzejas maģiju un centieniem glābt latviešu valodu, Bisenieks izsaka cerību, ka pašās beigās viņa dzīve neizrādīsies traģēdija. Tajā pašā laikā varam teikt, ka Persijas impērija, par kuru gari un plaši rakstīja sengrieķu vēsturnieks Hērodots, drošu kursu uz traģisku galu bija uzņēmusi jau krietni pirms paša gala: par to, ko patiesībā savā “Vēsturē” centās pateikt Hērodots, lasiet Daniela Mendelsona esejā “Cilvēks un ieroči”.

Personiskā stāsta “Nāve viņam piestāv” autoru Eriku Puhneru mazāk par dzīves traģiskumu vai komiskumu, šķiet, uztrauc stāvoklis, kas iestāsies jau pēc tās beigām. Lai remdētu savu nemieru, viņš uzmeklējis cilvēku, kuram nāve ir “daļa no ikdienas rutīnas” – apbedītāju sestajā paaudzē. Savukārt krietni mazāk par savu personisko likteni kā par visiem kopīgiem jautājumiem šķiet aizdomājušies abi pārējie marta numura interviju varoņi – filozofs Anatolijs Ahutins un matemātiķis Dāvids Každans, kurus vieno negurstoša tendence pirms atbildes uz jautājumu iedziļināties paša jautājuma struktūrā. Každanu “Rīgas Laikam” sanācis intervēt pat divreiz: ar pasaulslaveno ebreju matemātiķi šī numura lappusēs sarunājas gan Lolita Tomsone, gan Arnis Rītups.

Stāstā “Mana apsargātā dzīve” itāļu rakstnieks Roberto Saviāno dalās savā skaudrajā pieredzē nu jau vairāk nekā astoņu gadu garumā, kuri pavadīti pastāvīgā miesassargu ielenkumā pēc tam, kad Saviāno atļāvies atklāti runāt par itāļu mafijas noziegumiem.

Par to, cik bagātīgas literatūras teorijas nogulsnes iespējams saskatīt filmā “Greja piecdesmit nokrāsas”, lasiet Žeļkas Marošvičas esejā, savukārt Svens Kuzmins savā rakstā “Masu rotaļas jaunatnes atpūtas vakarā” dalās sajūsmā par to, cik radošas izklaides iespējas tika piedāvātas Latvijas jauniešiem ap 1956. gadu.

 

Rubrikā “Komentāri” šoreiz aplūkotas visdažādākās sarunas: Ivars Ījabs atskatās uz “Minska II” lielvalstu līderu sarunām, Anatols Kaleckis analizē Vācijas un Grieķijas sarunas par Grieķijas parādu, Kirils Kobrins komentē visnotaļ nokaitētās sarunas par kailajām krūtīm laikraksta “The Sun” trešajā lappusē, savukārt Lauris Liepa raksta par arvien biežākajām sarunām par tiesiska statusa piešķiršanu lielajiem pērtiķiem. Visbeidzot, Pauls Bankovskis dalās pārdomās par to, cik neparasti īsas bijušas sarunas par jauno Latvijas Republikas pasu dizainu. 

Detalizēta informācija

Grāmatas valoda: 
Izdošanas gads: 
2015
Izdevniecība: 
Formāts, izmērs:
EPUB, 1.56 MB