Rozes vārds

Umberto Eko - Rozes vārds

Rozes vārds

14,50 €

 

Slavenā kulta romāna jauns izdevums, ko Autors nu ir pārstrādājis un labojis.

14.gadsimta sākumā benediktiešu klosterī ierodas franciskāņu mūks Viljams un viņa māceklis Ads, lai palīdzētu sagatavot klosteri svarīgai sanāksmei. Diemžēl, klosterī ir parādījies kāds, kurš nogalina mūkus. Nogalina pa vienam un neviena nemanīts. Abats lūdz Viljamu izmeklēt šos noziegumus.

 

“No vienas puses, tas ir gotisks detektīvromāns, kura darbība norisinās 14. gadsimta Italijā, benediktiešu ordeņa klosterī, turklāt autora viduslaiku vēstures zināšanas ļāvušas bagātīgi papildināt vēstījumu ar kultūras reālijām un sadzīves detaļām. No otras puses, tas viss rakstīts tādēļ, lai runātu par tēmu, kura mūsdienās ir tikpat aktuāla, cik aktuāla tā bijusi tolaik. Tā ir cīņa starp divām dažādām pasaules uztverēm (gan personiskā, gan sabiedriskā līmenī): vienas uztveres nesēji cenšas par katru cenu negrozītas saglabāt esošās vērtības – pat par savas dzīvības cenu – otri allaž tiecas pēc jaunas domas un attīstības – pat par savas dzīvības cenu.” /Leonards Bafs, literatūras kritiķis (Brazīlija)/

Kā detektīvromāns tas ir krietni pagarš, toties daudz aizraujošāks un nesalīdzināmi labāk uzrakstīts par jebkuru Agatas Kristi detektīvromānu. /Antonijs Bērdžess, rakstnieks (Lielbritānija)/

Umberto Eko raksta plašam lasītāju lokam, mācīdams pagājušo laiku zīmēs lasīt tās zīmes, kam sakars ar mūsdienām. /Nuncija Rosi, literatūras kritiķe (Meksika)/

 

No itāļu valodas tulkojusi Dace Meiere

 

PIEZĪME JAUNAJAM IZDEVUMAM

Dēvēt šo par pārskatītu un labotu izdevumu varbūt ir mazliet pārspīlēti, ņemot vērā, ka daudzie un dažādie labojumi, ko esmu veicis sākotnējā tekstā, nemaina ne tā naratīvo struktūru, ne valodas stilu. Stilistiskajā ziņā esmu vienīgi izskaudis dažus kaitinošus viena un tā paša vārda atkārtojumus niecīgā attālumā un aizstājis tos ar sinonīmiem, kā arī (bet tikai atsevišķos gadījumos) dažas sintaktiskās kon­strukcijas esmu padarījis mazāk smagnējas.

Esmu izlabojis dažas neuzmanības kļūdas (to bija pavisam nedaudz, jo, darbu rakstot, balstījos vienīgi uz viduslaiku tekstiem), par kurām kaunējos jau trīsdesmit gadus. Piemēram, kādā no senajām grāmatām par ārstniecības augiem biju redzējis pieminētu cicerbita (kas ir cigoriņa paveids), taču biju to izlasījis kā cucurbita un ierakstījis romānā kā ķirbi, taču viduslaikos ķirbji pie mums vēl nebija pazīstami, jo tos tikai vēlāk ieveda no Amerikas. 

Iespējams, vispamatīgākās izmaiņas ir skārušas latīnisko citātu ap­jomu. Latīņu valoda tekstā spēlēja un joprojām ir saglabājusi būtiski sva­rīgu lomu, piešķirot stāstījumam klostera noskaņu un apliecinot, ka dažādas atsauces uz tālaika idejām ir autentiskas un ticamas; turklāt es vēlējos pakļaut lasītāju sava veida grēknožēlai: panākt, lai tas šausta sevi ar latīņu teikumiem kā ar flagelantu pletni. Taču mana amerikāņu izdevēja Helena Volfa man savulaik norādīja, ka Eiropas lasītājiem pat tad, ja viņi skolā latīņu valodu nav mācījušies, prātā ir iespiedušies dažādi uzraksti, kas redzēti uz namu un baznīcu fasādēm, un viņi ir dzirdējuši neskaitāmus latīņu citātus, kas piederīgi filosofijas, jurisprudences vai reliģijas jomai, tāpēc eiropiešiem tādi vārdi kā, piemēram, dominus vai legitur neiedveš šausmas. Turpretī amerikāņu lasītājam tie sagādātu daudz lielākas grūtības, – to varētu salīdzināt ar situāciju, ja pie mums tiktu izdots romāns ar bagātīgiem citātiem ungāru valodā.

Un tad viņa un mans tulkotājs Bils Vīvers kopīgiem spēkiem ķērās pie latīnisko fragmentu īsināšanas – neko daudz neatmetot, bet reizēm iesākot citātu latīniski un tālāk to turpinot angliski, vai arī atstājot latīņu tekstu pilnībā, bet turpat blakus angliski pārfrāzējot tā svarīgāko daļu (līdzīgi manā dzimtajā pusē, runājot izloksnē, svarīgākos apgalvojumus mēdz uzsvērt, atkārtojot tos arī itāliski).

Vēlāk, pārlasot angļu tulkojumu, es secināju, ka šīs izmaiņas teksta stilam neko būtisku nav laupījušas, bet dažas vietas ir kļuvušas vieglāk uztveramas. Un tā es nolēmu padarīt mazāk smagnēju arī šo itāļu versiju. Acu priekšā man ir epizode ar strīdu refektorijā, kad Horhe saka: Forte potuit sed non legitur eo usus fuisse. Skarbajam sirmgalvim es nekādi nevarēju liegt izmantot svēto valodu, bet tūlīt pēc tam, stāstot par to, kā svētais Labrencis, cepināts uz restēm, izsmējīgi mudināja savus mocītājus apgriezt viņu uz otriem sāniem (kur tika citēts: manduca, iam coctum est), es visu uzreiz pārcēlu itāliski, lai padarītu asprātību vieglāk uztveramu. Sākotnējo deviņu teksta rindu vietā atlika četras, un arī dialoga ritms kļuva straujāks.

Reizēm rakstnieks rīkojas līdzīgi kā zobārsts: pacientam šķiet, ka mutē ir smags akmens bluķis, bet pietiek nedaudz pastrādāt ar urbi, lai viss kļūtu pavisam viegls. Pietiek izmest vienu vārdu, lai vesela rindkopa kļūtu daudz gaisīgāka.

Tas arī viss. Ja tiktu sarīkots lasītāju konkurss, mudinot atrast visas izmaiņas tekstā, uzvarētāju nebūtu, jo bieži vien esmu mainījis tikai kādu saikli vai citu tikpat grūti pamanāmu sīkumu. Varbūt šādus labojumus nemaz nebūtu vērts pieminēt, taču, tā kā šis izdevums bibliogrāfiskas precizitātes vārdā skaitās “labots”, mans pienākums bija uzrakstīt šo piezīmi.

U. E.

Atsauksmes

Guntis Berelis

„Man gribējās noindēt mūku”

...Šāds ir romāna virsslānis – eleganti izstrādāts detektīvsižets, kas pats par sevi jau ir uzmanības vērts. Taču uz mirušo mūku kauliem autors būvē grandiozu semiotisko katedrāli – zīmes klājas kārtu kārtām, bet to atšifrēšana nemitīgi vedina strupceļos gan Bāskervilas Viljamu, gan lasītāju. Izrādās, prasme veidot strupceļus piederīga visaugstākajām mākslas sfērām. [..] Lasītāju, kurš nav lasījis Rozes vārdu, nākas apskaust – viņam šis prieks vēl priekšā.

Visu (šīs grāmatas iepriekšējā izdevuma) recenziju
lasiet autora blogā

Edgars Birkmanis

***

Ir tādi teksti, kuru lasīšanas laikā jau automātiski ir skaidrs, ko par tiem teikt un domāt. Uzreiz jāsaka, ka Umberto Eko „Rozes vārds” nav no tiem, jo, to lasot, izvairīties no nozīmju labirintu mulsinošās varas ir neiespējami. Teksts aprok lasītāju kā gigantiska nozīmju lavīna, un lai atkal atrastu ceļu un ievilktu elpu, lasītājam vajadzīgas smagas intelektuālas pūles. Vēl ilgi pēc darba izlasīšanas.

Visu recenziju lasiet Satori.lv

Detalizēta informācija

Grāmatas valoda: 
ISBN: 
978-9984-23-540-0
Izdošanas gads: 
2015
Izdevniecība: 
Formāts, izmērs:
EPUB, 2.25 MB