Sekss un vardarbība
Ilgi gaidīta atgriešanās — latviešu rakstnieka Viļa Lācīša pirmais stāstu krājums, par kuru Šmidzis K. Vāverts izteicies: “Sviestroka tā esenciālajā pirmformā, proti, grupas “Zupski Rubin”, balss latviešu literatūrā — Vilis Lācītis — atgriežas pie saknēm, proti, celtniecības, un stāstu krājuma turpmākajās daļās paviesojas pansionātā, praidā, Ņūmeksikas tuksnesī, Velsā, Oksfordā, pie latviešu literātiem un pat pie Londonas kriminālajām aprindām. Un dara to viegli, nepiespiesti un eleganti — sviests plūst un burbuļo bez snobisma un cinisma. Lasītājam, lai arī nerodas vēlme identificēties ar stāstu groteskajiem un parasti ne sevišķi apdāvinātajiem varoņiem, pret viņiem pat rodas zināmas simpātijas. No šīs grāmatas ir grūti atrauties, to neizlasot līdz galam!”
Latviešu literatūrā Vilis Lācītis saceļ kņadu ar celtniecību kopš 2010. gada. Bezkaunīgi, ironiski, talantīgi saceļ. Stāstu krājums nav domāts latviešu literatūras cienītājiem, drīzāk otrādi. Bezsmeldzes izklaides gabaliņi garšotu pēc atpūtas un pludmales literatūras, taču nē — ik pa laikam sanāk arī uzkost kādai sūrai odziņai, jo celtnieki taču ir tādi skarbie veči… — Valdis Spalvums, literāts
V. Lācītis prozā darbojas kopš 2010. gada, publicējis romānus
- “Stroika ar skatu uz Londonu” (2010),
- “Pamodināt Lāčplēsi” (2011),
- “Garais ceļš uz Hantimansijsku” (kopā ar Šmidzi Klonatanu Vāvertu, 2012) un
- “Amsterdamas princips” (2013).
Atsauksmes
Smiekli ar skatu uz proletāriešiem
Ja jūs nekaitina apdullinoši truls, taču vienlaikus vietumis smalki asprātīgs humors, lasiet Lācīša stāstus un priecājieties par visnotaļ atzinīgi vērtējamo pēdējo gadu latviešu īsprozas daudzveidīgo kopainu! Nešaubos, ka vairāki autora stāsti kļūs par sava žanra klasiku.
Visu recenziju lasiet Satori.lv
Piedauzības un gadījumi.
...Vilis Lācītis bez šaubām ir atgriezies ar visiem celtniekiem un pat ar dažiem labiem emigrantiem, brīžiem idejiski sasniedzot arī eksistenciālos griestus un tērējot mūsu smieklu kvotas;...
Visu recenziju lasiet LA.lv
Lācīt, pūt stabulīti
Īpaši interesanti ir vērot, kā Vilis Lācītis darbojas ar valodu – "augstā stila" rakstnieks pa to virtuozi ņirbina visus desmit pirkstus kā Šimkus vai Klaidermans pa pianīnu, savukārt Vilis Lācītis minētajam instrumentam vispirms uzzveļas ar pieri, tad abiem elkoņiem un visbeidzot nobrauc pa taustiņu rindu ar to ķermeņa daļu, kura pianistam normālos apstākļos atrodas uz klaviersoliņa, bet tur, kur citam sanāktu vien bezjēdzīgs žargonvārdu un kalambūru troksnis, Vilim Lācītim, saprotieties, melodija. Un lasītājs kā tāds Brigaderes Lutausis pie Sprīdīša stabulītes skaņām teju pret savu gribu cilā šī meldiņa ritmā ij kājas, ij mutes kaktiņus.
Visu recenziju lasiet Diena.lv
Kas Lācītim aiz ādas
Lācītis joprojām spridzina, vien dara to krietni literārāk nekā savos pirmajos darbos. Iespējams, pat īsproza viņa nevaldāmajam temperamentam ir piemērotāka par garākas formas darbiem. Par vienu tādu autors reiz paškritiski atzina, ka «beigās apnika rakstīt». Man šķiet, šoreiz šī konceptuālā problēma Vilim Lācītim gājusi secen. Drīzāk titulstāstā Sekss un vardarbība viņu piemeklējusi konceptuāla apskaidrība par to, ka darba nosaukums ir tik visaptverošs, ka nemaz nav nepieciešams pašu stāstu rakstīt. Un līdz ar to arī lasīt. Nosaukums izteic visu.
Visu recenziju lasiet Nra.lv
Celtnieka Curriculum vitae
Pēc stāstu izlasīšanas paliek patīkams iespaids, jo tie ir ar spēcīgu klātbūtnes sajūtu un dažbrīd pat šķiet, ka ir ar roku sasniedzami. Stāstus lasot, ir viegli būt sev pašam, pat ja nekad dzīvē nav sanācis būt celtniekam vai viņa palīgam. Grāmatā netrūkst arī gaumīgas asprātības un sasodīti laba humora, kas vidusšķiras dzīvi ļauj pārdzīvot ar neviltotu smaidu uz lūpām.
Visu recenziju lasiet laikrakstā konTEKSTS 2019.03
Vardarbība ir. Varēja būt vairāk seksa
Grāmata ģeogrāfiski aptver ekonomiski mobilajiem austrumeiropiešiem labi zināmos polus – dzimteni un sakarīgāka piķa pelnīšanas Vakareiropu. Tomēr pāri šai koordinātu plaknei, kas ir tikai mitoloģiskie pasaules ūdeņi, lidinās Lielā celtnieka gars, mūždien paģirains, brīžam alkstošs veldzējoša malka un daoiski sapņojošs sevis paša uzbūvētajā un celtniekiem nodotajā pasaulē.
Ieilgušajā septītajā dienā celtnieki čakarē klīņus, klīņi sūta [cenzēts] celtniekus, celtnieki redz sabiedrības krējuma smalkās kaites, tā īsti arī nekad neatejot no savām daudz raupjākām kaitēm. Mainās sejas, dzīve aizrit bez kāda augstāka piepildījuma, toties brīžiem liek smalki iemirdzēties komiskās situācijās – kas komiskas ir tad, ja pats neesi to tiešs dalībnieks. ...
Visu recenziju lasiet laikrakstā konTEKSTS 2019.03
Ikdienišķais absurds
Krājums "Sekss un vardarbība" manās mājās arī turpmāk tiks ik pa laikam pāršķirstīts, jo šobrīd es nevaru nosaukt citu latviešu rakstnieku, kurš mani prastu sasmīdināt, izlamāt, nokaunināt un kurš caur ikdienišķo absurdu vēl mudinātu domāt par to, kādi mēs īstenībā esam.
Visu recenziju lasiet Ubisunt.lv
